ausaine
ausaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem. Ausaina cepure.
PiemēriDivi pirmās klases skolnieki ziemā iet kopā uz mājām. Vienam ir silta, ausaina cepure, otram tādas ausaines nav.
- Divi pirmās klases skolnieki ziemā iet kopā uz mājām. Vienam ir silta, ausaina cepure, otram tādas ausaines nav.
- ..[viņš] atraisīja nobružāto ausaini, kas bija.. sasieta ar aukliņu zem zoda. Un tikai tad, kad bija noņēmis cepuri, es viņu pazinu.
- Katrs meklēja to siltāko ausaini un cimdu pāri, jo sals stingri knieba vaigos un pirkstos.
Avoti: 1. sējums