auns
auns -a, v.
1.Aitu tēviņš. Teķis.
PiemēriRagains auns.
Stabili vārdu savienojumiAtšķirt (arī nošķirt) aunus no avīm. Aunu beka.
1.1.pārn.; vienk. Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
PiemēriTas nu gan ir auns!
Stabili vārdu savienojumiAuna galva.
Avoti: 1. sējums