ausainis
ausainis -ņa, v.
1.Dzīvnieks ar garām ausīm.
PiemēriLabu brīdi pat cilvēkus nevarēja saskatīt, bet Vents jau kliedza: «Zaķis, zaķis!» Tiešām pa izcirtumu cilpoja ausainis.
1.1.sar. Neattapīgs cilvēks.
PiemēriTas nu gan ir ausainis.!
Avoti: 1. sējums