ausīties
ausīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku).
PiemēriBieži viņa [māte] ausās, kad pāri pagalmam akmeņos klab kādi soļi, bet tas nav Justs.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriSuns sāk ausīties.
Avoti: 1. sējums