aust1
aust [àust] parasti 3. pers., aust, pag. ausa; intrans.
1.Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) — par rītu, dienu.
PiemēriRīts ausa lēni. Debesis vēl bija pavisam tumšas... Un tikai austrumu pusē, kur vajadzēja parādīties saulei, debesu pamale bija kļuvusi gaišāka.
1.1.Parādīties (par gaismu).
PiemēriKad sāka aust zilipelēka gaisma, viņa [māte] piecēlās, lai ietu prom.
1.2.Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
PiemēriPāri muižas ēkām pletās iesarkana blāzma - tur ausa vēlīns pavasara mēness.
1.3.pārn. Sākties, parādīties.
Piemēri..no padomēm mums brīve ausa!
2.pareti Rasties, parādīties (atmiņā, arī apziņā).
PiemēriNo jauna atmiņā aust diena..
Avoti: 1. sējums