Paplašinātā meklēšana

Meklējam aust.

Atrasts vārdos (226):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1269):

(Ie)krist čuprā (Ie)ķerties matos, skaustā.
Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus.
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
nistagms Acs ābola nepatvaļīga, ātra, ritmiska raustīšanās.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
aizglaudīt Aizglaust.
aizsnaust Aizsnausties.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
apskārst Apjaust, aptvert.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
Apraust uguni Apraust ar pelniem kvēlojošas ogles tā, lai no tām vēlāk varētu iekurt uguni.
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes Pārklāt ar skujām.
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
atmāt Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
Plātīt rokas Ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
(No)plātīt rokas Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
Noplātīt rokas Ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
Taustīt pulsu Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
atlaist Atbrīvot (ko uzspraustu, saspraustu).
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama). Izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atbraucīt Atglaust (matus).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
atgriezties Atkal iestāties. Atkal izpausties.
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
Nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Klāt (savas) kārtis uz galda Atklāti paust savus nodomus.
Klāt (savas) kārtis uz galda Atklāti paust savus nodomus.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
manifestēt Atklāti, skaidri paust.
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
Noplātīt muti Atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu.
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu. Izpaust šādu atzinumu.
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
mistrāls Auksts ziemeļu vējš (Francijas dienvidaustrumos).
izaurot Aurojot radīt (skaņas). Aurojot izpaust.
audināt Aust. Likt aust.
izaust Aužot izgatavot (audumu). Noaust.
saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla). Noaust (1).
uzaust Aužot izgatavot. Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko). Noaust (1).
trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
mīkstblaktis Blakšu kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu. Šīs dzimtas kukaiņi.
damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
sodīt Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko). Paust šādu attieksmi.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
pūst Būt neapmierinātam, gausties.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
niknoties Būt niknam, paust niknumu.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
triumfēt Būt pārākam. Paust pārākumu.
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
izaust Cauraust.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
apraušana Darbība --> apraust.
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
rausējs Darītāja --> raust.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas. Arī sprēgāt (3).
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
gobelēns Dekoratīva sienas sega, kas austa šādā tehnikā.
dienvidrīti Dienvidaustrumi.
dienvidrītenis Dienvidaustrumu vējš.
sausenis Dienvidaustrumu vējš.
launadzis Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
saraustīts Divd. --> saraustīt.
saspraužams Divd. --> saspraust.
taustāms Divd. --> taustīt.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
izdziedāt Dziedot izpaust.
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
aizecēt Ecējot aizraust ciet.
bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai).
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
astoņkājis Galvkāju molusku klases jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam).
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
vaidēt Gausties, žēloties.
ņerkstēt Gausties, žēloties. Runāt raudulīgā balsī.
činkstēt Gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi lūgties.
gaudot Gausties.
gaust Gausties.
izglāstīt Glāstot izpaust.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu. Izglaust (1).
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus). Sukāt.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Austrumu garums Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
Divrindu harmonikas Harmonikas ar divām taustiņu rindām.
Divrindu harmonikas Harmonikas ar divām taustiņu rindām.
Vienrindas harmonikas Harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
cauraust Ieaust (audumā), izaust cauri (audumam kādu citu šķiedru).
šantāža Iebaidīšana, draudēšana rīkoties vardarbīgi, izpaust patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
ieguldīt Ieglaust (kur iekšā).
atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
noglabāt Iekļaut (ko ap ziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos. Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (to) neaizmirstu.
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (iešūta, ieausta, ieadīta) mala (apģērbam).
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
ievilkties Ierausties, ierāpties (kur iekšā).
ietrausties Ierausties.
aizaust Iesākt aust (par gaismu, dienu u. tml.).
aizaust Iesākt aust, bet nepabeigt.
ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
ierunāties Iesākt izpausties, iesākt radīt ietekmi (piemēram, par atziņām).
ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
aizsākties Iesākt norisēt, izpausties, parādīties. _biežāk_ Iesākties.
Ieklupt matos (arī cekulā) Iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties. Arī iesākt rāt.
iesnausties Iesākt snaust. Īsu brīdi snaust.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.). Īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
uzmirdzēt Iesākt spilgti izpausties (par pozitīvu īpašību, parādību). Īsu brīdi spilgti izpausties.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
uznākt Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
aizsnausties Ieslīgt snaudā. Iesnausties
iesnaust Iesnausties.
balss Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
piedurt Iespraust (pie kā, kam klāt).
piespraust Iespraust cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pārspraust Iespraust citā vietā. Spraust vēlreiz, no jauna.
iesprausties Iespraust sev (apģērbā).
ataust Iestāties, iesākties (par rītu, dienu). Sākt aust (par gaismu).
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml., aizstāv to, rīkojas saskaņā ar to (piemēram, par izteikumu, tekstu).
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
izausties Ilgāku laiku, daudz aust.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi izlūgties.
izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
izglaudīties Ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt). Izglausties (1).
izglausties Ilgāku laiku, daudz glaust. Izglaudīties (1).
izglaust Ilgāku laiku, daudz glaust. Viscaur glaust. Izglaudīt (1).
izglausties Ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izsnausties Ilgāku laiku, daudz snaust.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties. Ilgāku laiku, daudz gausties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt. Taustīties, grābstīties.
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā.
noslēpums Informācija, ko nedrīkst izpaust.
palot Intensīvi norisēt, arī izpausties (par psihisku procesu, stāvokli).
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
koverkots Īpašā veida austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
noglaust Īsu brīdi glaust un pabeigt glaust.
nodusmoties Īsu brīdi izjust, arī izpaust dusmas.
nobrīnīties Īsu brīdi izjust, arī izpaust izbrīnu.
nopriecāties Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
notīksmināties Īsu bridi izjust, arī izpaust tīksmi.
nobrāzmot Īsu brīdi izpausties strauji, dedzīgi un pārstāt izpausties.
pārskriet Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
pārslīdēt Īsu brīdi izpausties, parādīties (sejā).
noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
uzliesmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzplaiksnīties Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzzibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - par jūtām, pārdzīvojumu.
uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzmirdzēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
nozibsnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) - par psihisku stāvokli.
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par. Pārdzīvojumu.
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi parādīties, izpausties (piemēram, par smaidu).
karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu.
izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu). Ataust.
pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
pazust Izbeigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
pazust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
raizēties Izjust raizes. Paust raizes.
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību. Dievināt.
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
izzust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā).
nozust Izmainoties, pārveidojoties pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām dabā). Izzust (2).
palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
Izmest (vēstures) mēslainē (arī mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) vēstures mēslainē (retāk mēslienē) Iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību).
ielikt Izpaust (kādā darbībā, rīcībā).
izdvest Izpaust (kādu īpašību, pazīmi).
izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām.
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml. Būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
pasacīt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
pateikt Izpaust (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
atspulgot Izpaust (pārdzīvojumu) - par seju, acīm.
izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
izstarot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju.
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi. Asi izzobot. Dzēlīgi raksturot.
Izgāzt (retāk izliet) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
Izliet (biežāk izgāzt) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
Izgāzt (retāk izliet) žulti Izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā.
atkratīties Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem.
pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
Atsegt (arī atklāt) savu dvēseli Izpaust savas domas, jūtas.
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
Atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus).
Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju Izpaust savu būtību (parasti neviļus).
apsveikt Izpaust savu prieku, atzinību (par ko). Izteikt kādu novēlējumu.
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
Pieskandināt visas malas (arī malu malas) Izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās.
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās). Būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
atklāt Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas).
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā)- par mokošām, parasti slēptām, jūtām. Drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
atdzimt Izpausties (jaunā kvalitātē).
runāt Izpausties (kāda) rīcībā, domās u. tml.
atklāties Izpausties (mākslas darbā).
ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
izskanēt Izpausties (mākslas darbā). Būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli.
vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
izskanēt Izpausties (parasti runā).
iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegult (2).
iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām. Iegulties (3).
atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām.
atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
vizmot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
vizuļot Izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
nogult Izpausties (piemēram, sejā, acis).
atspulgt Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
atblāzmot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atblāzmoties Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atspulgot Izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumu.
atēnoties Izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām
atspīdēt Izpausties (sejā) - par jūtām, pārdzīvojumiem.
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli). Būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu.
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
apņemt Izpausties sejā (par pārdzīvojumu).
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā).
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
nomainīt Izpausties, parādīties, norisēt (kā) cita, iepriekšējā vietā.
attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
atbalsoties Izpausties.
pieteikt Izpausties.
dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
atplaukt Izraisīties un dzīvi izpausties (piemēram, par noskaņojumu).
iztrausties Izrausties.
atbalsot Izsacīt, izpaust.
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! Izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu). Iznīcināt, iznīdēt.
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību). Panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot).
aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu. Gausties, žēloties, arī bažīties.
atdarināt Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
izlikt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
ietērpt Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, skaņās).
Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
pārfrāzēt Izteikt, izpaust, attēlot citādiem vārdiem, līdzekļiem.
izskandināt Izteikt, izpaust, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju) Izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
gult Izveidoties, būt redzamam, izpausties (piemēram, sejā, acīs).
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
ieskatīties Izzināt, apjaust.
nodzist Izzust, pār stāt izpausties (piemēram, sejā, acīs).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs, piemēram, par smaidu).
viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt.
Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
redzēt Jaust, noprast.
manīt Jaust.
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to. Pārmērīgi lepoties (ar ko).
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
Ģeogrāfiskais garums Kādas vielas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
Ģeogrāfiskais garums Kādas vietas attālums (grādos) no sākuma meridiāna rietumu vai austrumu virzienā.
čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem). Skausts.
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi (piemēram, akmeņgrauzis, bārdainais akmeņgrauzis).
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
brēkāt Klaigāt, bļaustīties.
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus. Klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
Ciest klusu Klusēt. Neteikt, neizpaust.
izirt Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem. Atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
pavairoties Kļūt intensīvākam, izpausties spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
nocietināties Kļūt tādam, kas valda pār savām jūtām, neļaujot tām izraisīties, izpausties. Kļūt bezjūtīgam, neiejūtīgam.
noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
izkūkot Kūkojot radīt (skaņas) - par dzeguzi. Kūkojot izpaust.
skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
izkunkstēt Kunkstot radīt (skaņas). Kunkstot izpaust.
šaust Kustībā strauji skart (ko) - parasti par vēju, nokrišņiem. Šaustīt (2).
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
noķemmēt Ķemmējot noglaust, sakārtot (matus).
pieķemmēt Ķemmējot pieglaust, pielīdzināt.
tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
ieraut Labi nopelnīt, saraust (naudu).
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
kamparkoks Lauru dzimtas koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
sams Liela karpveidīgo kārtas plēsīga zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
izlielīt Lielot plaši izpaust. Vairākkārt lielīt.
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi). Ilgāku laiku, daudz lielīties.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
bravo Lieto, lai paustu atzinību, piekrišanu, sajūsmu.
o Lieto, lai paustu dažādas jūtas (parasti pārsteigumu, izbrīnu, prieku, sajūsmu).
oho Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes).
u Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, bailes). Ū (1).
oh Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, prieku, sajūsmu, ciešanas, bailes).
ak Lieto, lai paustu dažādas jūtas (prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to. Lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
ūja Lieto, lai paustu izbrīnu, pārsteigumu.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
vilks Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piemēram, aukstuma) sajūtas vai nepatīkamas jūtas.
brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, izbrīnu.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku.
vellos Lieto, lai paustu, piemēram, dusmas, sašutumu, arī izbrīnu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, pārsteigumu, sāpes.
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
prasība Likumā noteiktā kārtībā pausta vēlēšanās tiesai, tiesas procesā, lai sāktos kādas darbības, lai ko iegūtu.
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties.
pieņemt Ļaut (kādam) izpaust (piemēram, labvēlību, draudzīgu attieksmi). Ļaut (kādam) rīkoties savā labā.
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam).
Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties (spējām, talantam u. tml.).
Dot vaļu Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem).
Atraisīt spārnus Ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
izdvest Ļaut izpausties (nopūtai, vaidam u. tml.).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nodoties (piemēram, izpriecām).
šaust Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko). Šaustīt (3).
(Tikpat) kā uz delnas Ļoti skaidri (izteikt, izpaust).
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml. Ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
pārplūst Ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām).
pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots. Arī eksaltēts.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
izdzīt Mācot, audzinot, parasti ar bardzību, izskaust (cilvēkā kādu, parasti nevēlamu, īpašību).
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt. Arī glausties.
mājaudums Mājās austs audums.
ģist Manīt, jaust, noprast.
ost Manīt, uzzināt (ko). Arī jaust.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
ūsas Matiem līdzīgi taustekļi.
papaust Mazliet, daļēji izpaust.
paaust Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu).
pasvīst Mazliet, daļēji uzaust (parasti par gaismu). Paaust [1].
hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis. Grausts.
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem. Klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Padomju Savienības ziemeļaustrumos.
Nemierīgs miegs Murgains, saraustīts miegs.
izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izsacīties (1).
izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu). Izteikties (1).
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.). Teikt, sacīt, nosaukt.
izplūst Neapvaldīti izpausties (par psihisku stāvokli).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
Neausts audums (arī drāna) Neausts tekstilmateriāls.
Tramīgs miegs Nedziļš, saraustīts miegs.
negritosi Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru pārstāvjiem raksturīgs mazs augums. Āzijas pigmeji.
Āzijas pigmeji Negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums. Šo etnisko grupu piederīgie. Negritosi.
nosnausties Neilgu laiku snaust.
uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties. Paklaigāt.
padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
klusēt Neizpaust (ko). Neizteikt (piemēram, domas, uzskatus).
noturēt Neizpaust (piemēram, noslēpumu).
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus). Savaldīties.
Paturēt pie sevis (arī sevī, sev) Neizpaust (savas domas, jūtas u. tml.).
taupīt Neizpaust vai daļēji izpaust (jūtas, vārdus u. tml.) attiecībās ar citiem.
Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
Turēt (arī glabāt) sveci zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
Turēt (arī glabāt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
Glabāt (arī turēt) (sveci) zem pūra Neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, maku...
Turēt (arī glabāt) slepenībā Neizpaust; arī slēpt.
Turēt (arī glabāt) slepenībā (arī slepeni, noslēpumā) Neizpaust. Arī slēpt.
glabāt Neizpaust. Slēpt (sevī).
noslēpums Neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
apslēpt Neizrādīt citiem (domas, jūtas u. tml.), apzināti neļaut (kam) izpausties.
palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
atturēt Neļaut izpausties, parādīties.
apspiest Neļaut izpausties.
iesprostot Neļaut izpausties. Aizturēt, savaldīt.
aizturēt Neļaut izpausties. Savaldīt.
nedrošs Nenoteikts, saraustīts, arī nepilnīgs.
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Valdīties.
Grābt dievam (arī kungam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
Grābt kungam (arī dievam) acīs Nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Turēt pie sevis Nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
Turēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
Noturēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
Paturēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
Turēt mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
(Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus Rāties. Lamāties.
jaust Neskaidri, aptuveni izjust (ko gaidāmu, arī esošu). Nojaust.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
Palikt starp mums (arī pašu starpā) Netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
drebulīgs Nevienmērīgs, saraustīts (par skaņu).
izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī likt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
Izsprukt pār lūpām Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
zākāties Nicīgi, nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, retāk pret ko). Pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, retāk par ko).
(Pa)rādīt (kādam) pigu Nievājoši (iz)paust atteikumu, noraidījumu.
Parādīt (kādam) pigu Nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
Rādīt (kādam) pigu Nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
aizaust Noaust (līdz kādai vietai).
apausties Noaust visu nepieciešamo.
nogaust Nogausties (1).
nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu).
nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties.
sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
dzirdēt Nojaust, noprast.
noģist Nojaust, noprast.
nomanīt Nojaust, noprast.
saredzēt Nojaust, noprast.
samanīt Nojaust, noprast. Arī saprast, apzināties.
uzģist Nojaust, noprast. Arī saprast.
matīt Nojaust.
noskārst Nojaust.
sajust Nojaust.
neapskaužams Nol. divd. --> apskaust.
neausts Nol. divd. --> aust.
neizpaužams Nol. divd. --> izpaust.
kā Norāda uz pausto saturu, uzskaitījumu.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
notraust Noraust (1), notraukt (1).
notrausties Norausties.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
just Noskārst, nojaust.
atsnausties Nosnausties.
nosnaust Nosnausties.
marķēt Nospraust (kā) robežas. Iezīmēt (2).
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
iradiēt Optiskai ilūzijai izpausties tā, ka gaišas figūras uz tumša fona šķiet lielākas nekā tādu pašu izmēru tumšas figūras uz gaiša fona.
apaust Pabeigt aust.
pavēstīt Padarīt zināmu, izpaust rakstveidā.
pačinkstēt Pagausties, pažēloties. Žēli, raudulīgi palūgties.
ausma Pakāpeniska (rīta) gaismas parādīšanās austrumu pusē. Rīta blāzma. Spožums, blāzmojums (saulei lecot).
rītausma Pakāpeniska rīta gaismas parādīšanās austrumu pusē. Spožums, starojums (saulei lecot). Ausma.
plaukt Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām.
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt. Arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
Likt saprast Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka kāds var ko iedomāties, nojaust.
iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis). Iznīdēt, izskaust.
iznīdēt Panākt, ka izzūd (parādība sabiedrības dzīve). Izskaust.
izrādīties Parādīt, klaji izpaust (parasti savas īpašības).
atveidoties Parādīties, izpausties (kādā veidā). Atainoties, attēloties.
atplaukt Parādīties, izpausties, arī atspoguļoties (sejā) - par jūtām, piemēram, par prieku.
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
Pakratīt (arī parādīt) dūri Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
Parādīt (arī pakratīt) dūri (arī kulaku sar.) Parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
vīties Parasti savienojumā «vīties cauri»: izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
piesnaust Parasti savienojumā ar «ko nu», «ko tur». Lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
paaust Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) aust.
patrausties Parausties.
pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu. Paust sajūsmu.
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
šausmināties Pārdzīvot, izjust, arī paust šausmas (1).
iztīklot Pārklāt, cauraust tīklveidā.
plūsmot Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
pārtrausties Pārrausties.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā). Pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par jūtām.
izzust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
nozust Pārstāt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā). Izzust (3).
Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
Sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
pasnausties Pasnaust.
paššaustīšanās Paššaustīšana.
aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
pačamdīt Pataustīt, pagrābstīt (parasti, ko meklējot).
pačamdīties Pataustīties, pagrābstīties (parasti, ko meklējot).
pakladzināt Pateikt, izpaust (parasti ko slepenu, arī nepatiesu).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt); sacīties (2).
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt). Teikties (2).
dvest Paust (kādu īpašību, pazīmi) - par priekšmetiem, parādībām.
sacīt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
sacīt Paust (ko), piemēram, ar savu rīcību, darbību.
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu).
rādīt Paust (sejā, vaibstos) psihisku stāvokli, attieksmi.
apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
runāt Paust ar valodas skaniskajiem līdzekļiem.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā.
tumst Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
zobot Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
(Sa)taisīt lielas acis Paust izbrīnu.
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu). Tikt paustam rakstveidā, rakstītā tekstā.
pļāpāt Paust ko slēpjamu.
Lauzt šķēpus Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
Lauzt šķēpus Paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā. Būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
sūroties Paust neapmierinātību, arī kurnēt, žēloties.
sūkstīties Paust neapmierinātību, arī kurnēt. Sūroties.
žēloties Paust neapmierinātību, gausties. Arī sūdzēties (2).
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, nosodījumu, norādīt, uz pārestību.
spļaudīt Paust neapmierinātību.
spļaudīties Paust neapmierinātību.
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko. Būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā. Strīdēties.
gavilēt Paust prieku, sajūsmu (piemēram, par acīm, seju).
runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
uzņemt Paust savu attieksmi (pret ienācēju kādā cilvēku grupā).
Rādīt savu īsto seju Paust savu būtību.
Rādīt zobus Paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas. Arī kurnēt.
piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu [1] (2).
Sacīt savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
Teikt (arī sacīt) savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
Sacīt (arī teikt) savu vārdu Paust savus uzskatus, domas.
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
Būt kājās Paust stipru satraukumu, būt ļoti rosīgam.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) - par dzīvniekiem.
runāt Paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
atspoguļot Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.).
apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku). Izturēties.
uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
uzklupt Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
atkārtot Paust, sludināt (ko visiem zināmu).
lādēties Paust, teikt lāstus.
noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
audums Paveikta darbība, rezultāts --> aust 2 (1).
ieaudums Paveikta darbība, rezultāts --> ieaust (1).
iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (1).
iespraudums Paveikta darbība, rezultāts --> iespraust (2).
pieglaudums Paveikta darbība, rezultāts --> pieglaust (1).
pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1). Augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
saaudums Paveikta darbība, rezultāts --> saaust (1).
apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
iegramstīt Pavirši, arī mazliet iegrābt (1), ieraust (1). Iegrābāt, iegrābstīt.
iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos). Iedegties (3).
uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
izlauzties Pēkšņi izpausties (piemēram, runā) - par psihisku stāvokli, ko cenšas slēpt, aizturēt.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.). Iedegties (4).
iedegties Pēkšņi sākties un asi izpausties (par sāpēm).
iekvēloties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām.
iedegties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā).
izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) - par pārdzīvojumiem.
pietīklot Pieaust ar tīkliem (par zirnekli).
balsot Piedaloties vēlēšanās, paust savu viedokli (piemēram, nododot vēlēšanu biļetenu).
piemiegt Pieglaust (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu). Ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
Sasist plaukstas Piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piemēram, izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
piesnaust Piesnausties.
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
aizsprausties Piespraust sev (ko).
pieslieties Pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem).
atplaukt Pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, dotībām). Atraisīties.
raisīties Pilnīgi izpausties (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
pārņemt Pilnīgi izpausties (sejā) - parasti par smaidu.
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
plākšņūsaiņi Plākšņtaustekleņi.
skarabejs Plākšņtaustekleņu dzimtas liela (no 2 līdz 4 centimetriem gara) vabole (Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos).
maijvabole Plākšņtaustekleņu dzimtas vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
izrunāt Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
izbazūnēt Plaši izpaust, izstāstīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
sapļāpāt Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
izpļāpāt Pļāpājot izpaust (parasti ko slēpjamu).
pārpļaustīt Pļaustīt vēlreiz, no jauna.
sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
antena Posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).
vēžveidīgie Posmkāju tipa klase, kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu. Šīs klases dzīvnieki.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (1), izpausties (1).
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (2), izpausties (3).
izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust (3), izpausties (2).
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
ērģeles Pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no daudzām stabulēm, kam ir taustiņu klaviatūra un ko darbina ar pneimatisku sistēmu.
ļaut Radīt iespēju (ko saprast, nojaust) - par skatienu.
apskaidrot Radīt labu, mierīgu noskaņojumu. Paust šādu noskaņojumu.
(Pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Kratīt (arī rādīt) dūri Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku sar.) Rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
austrumniecisks Raksturīgs austrumu zemēm, iedzīvotājiem.
izsacīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izstāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izteikt Rakstveidā, rakstītā tekstā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
krokodils Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā).
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām u. tml.), rasties un izpausties (par psihisku stāvokli).
parādīties Rasties un izpausties (par parādībām sabiedrībā).
ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt. Arī žēloties, gausties. Arī īgni murmināt.
izraudāt Raudot ļaut izpausties (bēdām, ciešanām u. tml.), raudot izpaust (bēdas, ciešanas u. tml.).
(No)raudāt pakaļ Raudot, sērojot (iz)paust skumjas (parasti par mirušo).
Noraudāt pakaļ Raudot, sērojot izpaust skumjas (parasti par mirušo).
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
Raudāt pakaļ Raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
raut Raust (2).
Dzīt mantu (arī naudu) Raust bagātību.
Dzīt mantu (arī naudu) Raust bagātību.
Dzīt naudu (arī mantu) Raust bagātību.
Dzīt (arī dzenāt) rubli Raust naudu. Ar pūlēm censties iegūt naudu.
traust Raust.
trausties Rausties.
raustelīgs Raustīgs (1).
raustelīgs Raustīgs (2).
raustelīgs Raustīgs (3).
plucināt Raustīt (aiz ķermeņa daļas), lai izraisītu sāpes.
Plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm) Raustīt matus (bizes), lai izraisītu sāpes.
kūļāt Raustīt, plivināt (par vēju). Sist (pret ko).
pluinīt Raustīt, plucināt, arī burzīt.
pluinīt Raustīt, purināt, plivināt (parasti par vēju).
kulstīties Raustīties, plivināties (vējā).
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
pārraustīt Raustot pārdalīt.
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
plucināt Raustot viegli burzīt.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (vagu, nelielu bedri u. tml.). _imperf._ Raust ciet.
aizraust Raušot attālināt. _imperf._ Raust prom. Raušot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
atraust Raušot atvirzīt nost (sānis). _imperf._ Raust nost (sānis).
aizrausties Raušoties attālināties. _imperf._ Rausties prom. Lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
apglausties Refl. --> apglaust (3).
austies Refl. --> aust 2 (1). Tikt austam.
austies Refl. --> aust 2 (2). Tikt austam.
ieausties Refl. --> ieaust (1). Tikt ieaustam.
iesprausties Refl. --> iespraust (1). Tikt iespraustam.
raustīties Refl. --> raustīt (1). Tikt raustītam.
saausties Refl. --> saaust (1). Tikt saaustam.
saraustīties Refl. --> saraustīt (1): tikt saraustītam.
tirināties Refl. --> tirināt. Arī raustīties, kratīties.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (1). Tikt uzspraustam.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (2). Tikt uzspraustam.
uzsprausties Refl. --> uzspraust (3). Tikt uzspraustam. Uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu.
aprausums Rezultāts --> apraust.
atausma Rezultāts --> ataust (2).
izpaudums Rezultāts --> izpaust (1).
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piemēram, par runu). Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
sprēgāt Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu). Izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem). Arī dzirkstēt, dzirkstīt.
piesitiens Rokas kustība, ar ko iedarbina iekārtu, ierīci, kurai ir taustiņi.
piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust. Runājot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
izteikt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izsacīt (1).
izsacīt Runājot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.). Izteikt (1).
pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes.
pateikt Runājot, parasti īsi, izpaust (ko).
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust (ko). Pateikt (1).
teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko). Sacīt (1).
sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko). Teikt (1).
replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu).
saglaudīt Saglaust (1).
sagludināt Saglaust (1).
saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus). Sasukāt.
sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, bārdu, ūsas).
ierobežot Saistīt ar nosacījumiem, pakļaut prasībām (cilvēku darbību, rīcību u. tml.). Neļaut brīvi izpausties, brīvi rīkoties.
sociālistisks Saistīts ar sociālismu (2), tam raksturīgs. Tāds, kurā tiek paustas sociālisma idejas.
taktils Saistīts ar tausti, tai raksturīgs.
tekstuāls Saistīts ar tekstu (1), tam raksturīgs. Tāds, kas ir pausts tekstā.
sajaust Sajust. Arī nojaust.
taustāms Sajūtams, uztverams ar taustes orgāniem.
Tie ir tikai ziediņi Saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Tupeļu varonis Saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vaidos.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
Pārpilna sirds Saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
(Iz)laužas uz āru Saka, ja kas (parasti ilgi) neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Pilna sirds Saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi. Saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
Pārpilna sirds Saka, ja pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
Pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
Pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna Saka, ja sejā sāk izpausties skumjas, drūmums, arī dusmas.
Nu, (vai) zini Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
Muti ķešā! Saka, pavēlot klusēt, neizpaust.
iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
rasties Sākt izpausties, izraisīties (par slimību).
iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
sadrūmt Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu (piemēram, par seju, skatienu).
satumst Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
saraustīt Sākt, parasti pēkšņi, raustīt. Īsu brīdi raustīt.
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā daļām). Īsu brīdi raustīties.
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
labi Samērā pilnīgi (izpausties īpašībai, pazīmei).
labi Samērā pilnīgi, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
tālu Samērā stipri, arī lielā mērā (izpausties). Ļoti.
pastūrains Samērā straujš, saraustīts, nevienmērīgs (par kustībām).
satrausties Sarausties.
nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
nervozs Saraustīts, nevienmērīgs.
Sarkanais Pusmēness Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) - sarkana pusmēness attēls.
Sarkanais Pusmēness Sarkanā Pusmēness biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme (austrumu zemēs) - sarkana pusmēness attēls. Sarkanā Pusmēness biedrība.
aplaizīt Saslapināt vai saziest un ļoti gludi saglaust (matus).
apdurt Saspraust (parasti ko asu kam apkārt). Apspraust.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
sačamdīt Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
Iekost lūpā (arī mēlē), arī iekost lūpu (arī mēli) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
Iekost mēli (arī lūpu) zobos Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
austies Savienojumā «austies cauri»: būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā). Vīties cauri.
mušveida Savienojumā «mušveida divspārņi»: divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
nogausties Savienojumā «nevarēt nogausties»: nevarēt beigt gausties.
odveida Savienojumā «odveida divspārņi»-, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi. Šīs apakšārtas kukaiņi.
palaist Savienojumā «palaist vaļu»: atļaut brīvi izpausties (piemēram, psihiskam stāvoklim).
laist Savienojumā ar «vaļu»: ļaut brīvi, bez ierobežojuma izpausties (piemēram, jūtām, spējām).
ai Savienojumā ar uzrunu pastiprina runā paustās jūtas (prieku, apbrīnu, arī sāpes, bēdas, žēlumu u. tml.).
plūst Secīgi izpausties (piemēram, runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 centimetriem. Šīs populācijas zirgs.
semīti Senas rautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes.
paššaustīšana Sevis šaustīšana.
pangodiņš Sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
Mirgošanas aritmija Sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā). Fibrilācija.
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmudinājumu u. tml.
šaustīt Sist, pērt. Šaust (1).
šaust Sist, pērt. Šaustīt (1).
taustiņskaitļotājs Skaitļotājs, ko darbina ar taustiņiem.
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml. Arī tracis, skandāls.
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust.
vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
tokāta Skaņdarbs taustiņinstrumentiem (16.-18. gadsimtā) - brīvai improvizācijai līdzīga prelūdija, fantāzija.
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos. Būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
(Sa)taisīt lielas acis Skatienā (iz)paust izbrīnu.
Iztaisīt lielas (arī apaļas) acis Skatienā izpaust izbrīnu.
Sataisīt lielas acis Skatienā izpaust izbrīnu.
Taisīt lielas acis Skatienā paust izbrīnu.
sprands Skausta daļa mugurpuses augšdaļā pirmo divu skriemeļu apvidū.
Matu gaļa Skausta saite.
Matu gaļa Skausta saite.
kumbrs Skausts.
Kakla kumbrs Skausts.
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūni, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi.
gaust Skumji paust.
gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
sorbi Slāvu tauta, kas dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā.
kreps Smalkgraudains (zīda, vilnas, kokvilnas) audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
kūkot Snaust (parasti sēžot).
nosnaust Snaust (visu laikposmu) un pabeigt snaust.
skaitāmmašīna Specializēts mehānisks vai elektronisks taustiņskaitļotājs ar ciparu iespiešanas ierīci.
nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī mutuļot (4).
plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
iedzelt Spēji izpausties (par smeldzošām sāpēm).
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
iedzalkstīties Spēji spilgti, arī īsu bildi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām, pārdzīvojumu.
iegailēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezalgoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezibēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par jūtām.
iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
ievizēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - parasti par jūtām.
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā, retāk sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
iedzirkstēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iedzirkstīties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iemirdzēties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
iezaigoties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (piemēram, par kādu parādību, pazīmi).
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
plaiksnīties Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā).
izliet Spilgti izpaust (psihisku stāvokli).
demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās.
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām. Būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par jūtām, emocionālu stāvokli.
liesmot Spilgti izpausties (acīs, skatienā) - par pārdzīvojumu.
mirdzēt Spilgti izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību).
izlieties Spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
laistīties Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) - par pozitīvu emocionālu stāvokli.
zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
mirdzēt Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
mirdzēt Spilgti izpausties (piemēram, par pozitīvām domām, jūtām).
ziedēt Spilgti izpausties (sejā, acīs) - par pozitīvām jūtām, emocionālu stāvokli.
dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
iesvilt Spilgti izpausties, kļūt pēkšņi uztveramam (acīs, skatienā, sejā). Iegailēties.
demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
starot Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) - piemēram, par acīm, seju.
laistīties Spilgti paust pozitīvu emocionālu stāvokli (parasti par acīm, seju).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvām domām, jūtām, psihisku stāvokli).
zaigot Spilgti, daudzveidīgi izpausties (par pozitīvu parādību, īpašību u. tml.).
spraudīt Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
Likt uz āķa (arī uz makšķeres) Spraust, durt uz makšķeres āķa.
Likt uz makšķeres (arī uz āķa) Spraust, durt uz makšķeres āķa.
aizspraust Spraužot aizdarīt. Spraužot savienot (parasti drēbes malas). _imperf._ Spraust ciet.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
Sarkanā Pusmēness biedrība Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust. Stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml.).
izstenēt Stenot radīt (skaņas). Stenot izpaust.
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas.
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas.
apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
sašauties Strauji, pēkšņi parādīties. Strauji, pēkšņi izpausties.
Degt zilās liesmās (arī ar zilām liesmām) Strauji, spēcīgi izpausties (naidam, dusmām).
Kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
Plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
Sakrist matos Strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem. Sakauties.
Krist matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
Krist (arī klupt) matos Strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem. Sākt kauties.
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus). Sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
piesukāt Sukājot pieglaust, pielīdzināt.
izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
apmīļot Šādā veidā paust attieksmi (pret dzīvniekiem, augiem, priekšmetiem).
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
Starp mums, arī pašu starpā Tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
Pašu starpā, arī starp mums Tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
Starp rindām Tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
aplaizīt Tāds (cilvēks), kam ir samitrināti, saziesti, gludi saglausti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
himnisks Tāds (parasti mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums, pacilātība.
viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
slepens Tāds, kam apzināti neļauj izpausties, tāds, ko apzināti nerāda citiem cilvēkiem (piemēram, par psihisku stāvokli, domām, attieksmi).
gartaustekļu Tāds, kam ir gari taustekļi.
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
aizturēts Tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku. Apslāpēts. Apvaldīts.
tipisks Tāds, kam piemīt kādas noteiktas kategorijas, grupas, parasti spilgti izpaustas, īpašības, pazīmes.
atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju. Izvairīgs.
pašausts Tāds, kas ir austs mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
raibausts Tāds, kas ir austs no dažādas krāsas diegiem.
pašausts Tāds, kas ir darināts no mājas apstākļos, mājsaimniecībā austa auduma.
neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos. Arī ārkārtīgs.
pieglaudīgs Tāds, kas izpauž mīļumu, sirsnīgumu un mēdz pieglausties.
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
drebulīgs Tāds, kas kustas nevienmērīgi, saraustīti.
aplinks Tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids).
uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī paust savas domas pārdomāti, nepārsteidzīgi, lai izvairītos no kā nevēlama, arī piesardzīgs.
pieglaudīgs Tāds, kas mēdz pieglausties (par dzīvniekiem).
neizteikts Tāds, kas nav izpausts. Tāds, kas nav darīts zināms citiem.
mēms Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt. Tāds, kas nevar atkārtoties.
raustīgs Tāds, kas raustās (1).
raustīgs Tāds, kas raustās (2).
raustīgs Tāds, kas raustās (3).
neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust.
implicīts Tāds, ko vai noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts.
paslepens Tāds, ko veic, kas norisinās samērā, arī mazliet slepeni. Tāds, ko nemēdz izpaust citiem.
konspektīvs Tāds, kurā ir īsi pausts (kā) svarīgākais saturs.
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts. Izvairīgs.
skops Tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu).
smalks Tāds, kurā kas liek atveidots, izpausts pilnīgi, detalizēti.
bezidejisks Tāds, kurā netiek paustas nozīmīgas idejas. Tāds, kurā tiek paustas nepieņemamas idejas.
atzinīgs Tāds, kurā pausta atzinība.
apgarots Tāds, kurā paustas dziļas, cildenas domas un jūtas. Ar bagātu, cildenu saturu.
cīpslains Tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas.
rakstisks Tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem.
draudīgs Tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi.
sisenis Taisnspārņu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
racējcircenis Taisnspārņu dzimtas kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekli.
circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
apakšstrāvojums Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā. Apakšstrāva.
apakšstrāva Tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā. Apakšstrāvojums.
zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
saturs Tas, kas ir izpausts, izteikts, attēlots (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā. Arī zemteksts.
rezerve Tas, kas pastāv psihē un attiecīgos gadījumos var izpausties, iekļaujoties darbībā, rīcībā.
sūcējtausteklis Tausteklis, kas ir piemērots sūkšanai.
tausts Tausteklis.
ūsas Taustes orgāni - sariem līdzīgi gari mati augšlūpu sānos (zīdītājiem dzīvniekiem).
kauliņš Taustiņš (parasti klavierēm).
tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, skaitļošanas mašīnai, telefona aparātam). Arī klaviatūra (2).
klaviatūra Taustiņu kopums (mehānismam, piemēram, rakstāmmašīnai, skaitļošanas mašīnai).
harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
klavihords Taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti.
klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur. Taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
čamdīt Taustīt, grābstīt (parasti, ko meklējot).
notaustīties Taustīties un pabeigt taustīties.
tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko). Arī tvarstīt (2).
iztaustīt Taustot izmeklēt (3).
iztaustīt Taustot izmeklēt, pārbaudīt.
pārčamdīt Taustot pārmeklēt.
sataustīt Taustot sameklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
notaustīt Taustot skart (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābāt (2).
sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābstīt (2).
aiztaustīties Taustoties aizvirzīties. _imperf._ Taustīties prom. Taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
attaustīties Taustoties atvirzīties šurp. _imperf._ Taustīties šurp. Taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
ietaustīties Taustoties ievirzīties (kur iekšā).
pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pietaustīties Taustoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
taustmērs Tausts (kā) mērīšanai.
mandžūri Tauta, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas pamatiedzīvotāji.
slāvi Tautu grupa Eiropas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā, kā arī Padomju Savienības Āzijas daļā (piemēram, krievi, baltkrievi, ukraiņi, poļi, čehi, slovaki, bulgāri).
retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļa un Šveices austrumu daļa.
mongoļi Tautu grupa, Mongolijas Tautas Republikas, Ķīnas ziemeļdaļas, daļēji ziemeļaustrumdaļas pamatiedzīvotāji.
brēkt Teikt, paust nosodījumu, sašutumu. Protestēt. Būt par cēloni nosodījumam, protestam.
rindkopa Teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurš parasti sākas ar atkāpi un kurā pausta teksta satura samērā patstāvīga daļa.
izspēlēties Tēlojot izpaust sevi, savas dotības.
teikt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā. Sacīt (2).
sacīt Tēlot (ko) mākslas darbā, parasti daiļdarbā, paust (ko) rakstītā tekstā. Teikt (2).
satenkot Tenkojot daudz pateikt, izpaust.
Ticības loceklis Ticības apliecinājuma skaidrojuma daļa, kurā pausta noteikta dogma.
Ticības loceklis Ticības apliecinājuma skaidrojuma daļa, kurā pausta noteikta dogma.
uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
uzticēties Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam), piemēram, noslēpumu.
Vārda brīvība Tiesības brīvi paust savus.
ieēnoties Tikko jaušami, arī neskaidri izpausties (sejā, skatienā) - par jūtām, domām.
vīdēt Tikko manāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
vīdēt Tikko manāmi, arī neskaidri izpausties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
atvīdēt Tikko pamanāmi izpausties (sejā) - par pārdzīvojumu.
izausties Tikt izaustam.
izgāzties Tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) - piemēram, par dusmām, niknumu.
mežģīties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Kļūt nesakarīgam, neskaidram (par domām).
mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem). Skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
Izslīdēt (arī izsprukt sar.) pār lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
Pārsprukt pār (arī pāri) lūpām Tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
noausties Tikt noaustam.
lauzties Tikt spontāni izpaustam, izteiktam (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi). Izpausties (piemēram, par domām, jūtām, attieksmi, ko nevēlas izpaust).
hazāri Tjurku nomadu ciltis, kas no 5. līdz 10. gadsimtam dzīvoja PSRS Eiropas daļas dienvidaustrumu apgabalos.
pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem. Uzaust (piemēram, par gaismu).
uzsvīst Uzaust [1] (1).
Lasīt domas Uzminēt, nojaust (kāda) domas.
Lasīt domas Uzminēt, nojaust (kāda) domas.
uztrausties Uzrausties (1).
uztrausties Uzrausties (2).
saslieties Uzsākt aktīvu darbību (pret ko). Aktīvi izpaust pretestību (pret ko).
noliegt Uzskatīt (ko) par neesošu, arī nepatiesu un izpaust šādu uzskatu. Arī neatzīt.
paaugstināties Uzskatīt sevi par pārāku, izpaust savu pārākuma apziņu.
atspraust Uzspraust (piemēram, drēbes malu) uz augšu.
uzsprausties Uzspraust sev (ko) uz augšu.
Uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres) Uzspraust, uzdurt uz makšķeres āķa.
uzņemt Uztvert (1) (ko) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi). Arī just.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
plākšņtaustekleņi Vaboļu dzimta, kuras pārstāvju taustekļiem ir raksturīgi 3 plākšņveida posmi. Šīs dzimtas vaboles.
izvaidēt Vaidot radīt (skaņas). Vaidot izpaust.
izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas). Vaimanājot izpaust.
atspraudīt Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust.
glaudīties Vairākkārt glausties.
snauduļot Vairākkārt iesnausties un atmosties. Arī snaust.
taustīties Vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert.
tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu). Taustot (ko), censties satvert (to).
klaigāt Vairākkārt un uzmācīgi paust (ko).
klaigas Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
gramstīt Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
Diegveidīgs pulss Vājš, tikko sataustāms pulss.
Diegveidīgs pulss Vājš, tikko sataustāms pulss.
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, uzticēt, darīt zināmu.
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā. Veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
mest Veidot (metus) aužamajos stāvos. Arī aust.
prasība Vēlēšanās (noteikti, arī kategoriski izpausta) iegūt (ko).
Plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu.
vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
krepžoržets Viegls, ļoti smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
sajaukties Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
rausiens Vienreizēja paveikta darbība --> raust (1).
izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko). Vijot caur aust.
tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
dienvidaustrumi Virziens starp dienvidiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
ziemeļaustrumi Virziens starp ziemeļiem un austrumiem. Teritorija, kas atrodas šajā virzienā.
Galvenais rumbs Virziens uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem vai rietumiem.
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
taustāmība Vispārināta īpašība --> taustāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
brokāts Zīda audums ar ieaustiem metāliskiem (parasti zelta vai sudraba) diegiem.
ziemeļrīti Ziemeļaustrumi.
austrenis Ziemeļaustrumu vējš.
Bada vējš Ziemeļaustrumu vējš.
Bada vējš Ziemeļaustrumu vējš.
ziemeļaustrenis Ziemeļaustrumu vējš.
ziemeļrītenis Ziemeļaustrumu vējš.
debespuse Ziemeļi, dienvidi, austrumi vai rietumi.
Dienesta noslēpums Ziņas, ko amatpersona nedrīkst izpaust.
Dienesta noslēpums Ziņas, ko amatpersona nedrīkst izpaust.
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
gausties Žēlojoties, vaimanājot paust neapmierinātību.
pinkšķēt Žēloties, gausties.

aust citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV