atmirdzēt
atmirdzēt parasti 3. pers., -mirdz, pag. -mirdzēja (retāk -mirdza, 1. konj.).
1.intrans. Sākt mirdzēt (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriAtmirdz ugunis.
- Atmirdz ugunis.
- ..apkārtējās mājas jau līgoja kā sasaukdamās, un kalnos atmirdzēja jāņugunis..
- Tikko gar kadiķu krūmu atmirdzēja saule, Ludis nometa svārkus un cepuri [strādājot].
- pārn. No mūsu pagātnes mantojuma spožāk par zeltu atmirdz Raiņa vārds..
1.1.Sākt mirdzēt, tiekot apgaismotam.
PiemēriKoku galotnes atmirdz rieta saules staros.
- Koku galotnes atmirdz rieta saules staros.
- Tikai brīžiem saulē atmirdzēja arkla spožais lemesis..
2.intrans. Mirdzoši atspoguļoties (kur).
PiemēriAkačos.. atmirdzēja zvaigznes..
- Akačos.. atmirdzēja zvaigznes..
- Arī Osienes acīs atmirdza sarīta debess zilums.
2.1.pārn. Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) – par jūtām.
PiemēriMazs cerību stariņš atmirdza šajās izdzisušajās acīs.
- Mazs cerību stariņš atmirdza šajās izdzisušajās acīs.
3.trans.; reti Atspoguļot (ko mirdzošu).
Piemēri..ūdeņi atmirdz sauli un zemes zaļumu.
- ..ūdeņi atmirdz sauli un zemes zaļumu.
Avoti: 1. sējums