Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apslaucīt
apslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
PiemēriApslaucīt vāzi.
1.1.Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
PiemēriApslaucīt putekļus.
Avoti: 1. sējums