iesvilties
iesvilties -svilstos, -svilsties, -svilstas, pag. -svilos; refl.
1.parasti 3. pers. Strauji iedegties, uzliesmot.
PiemēriKrāsnī iesvilās sausi žagari.
- Krāsnī iesvilās sausi žagari.
1.1.Iekarst, sakarst.
Piemēri..[zēns] saķēra uz grīdas nokritušo sūkli un sāka berzt tāfeli tā, ka iesvilās delnas.
- ..[zēns] saķēra uz grīdas nokritušo sūkli un sāka berzt tāfeli tā, ka iesvilās delnas.
2.Iesvilt1.
PiemēriBrīžiem viņš iesvilās dusmās pats pret sevi..
- Brīžiem viņš iesvilās dusmās pats pret sevi..
- Nu karotāji iesvilās: nokausētais ģimnāzists, redzēdams palīgu, ar tādu niknumu uzklupa pretiniekam, ka tas jau sāka soli pa solim atkāpties.
2.1.Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
PiemēriEdgara acis iesvilās. Bet tikai uz acumirkli.
- Edgara acis iesvilās. Bet tikai uz acumirkli.
Avoti: 3. sējums