iesvilties
iesvilties -svilstos, -svilsties, -svilstas, pag. -svilos; refl.
1.parasti 3. pers. Strauji iedegties, uzliesmot.
PiemēriKrāsnī iesvilās sausi žagari.
1.1.Iekarst, sakarst.
Piemēri..[zēns] saķēra uz grīdas nokritušo sūkli un sāka berzt tāfeli tā, ka iesvilās delnas.
2.Iesvilt1.
PiemēriBrīžiem viņš iesvilās dusmās pats pret sevi..
2.1.Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
PiemēriEdgara acis iesvilās. Bet tikai uz acumirkli.
Avoti: 3. sējums