iesvilpties
iesvilpties -svilpjos, -svilpies, -svilpjas, pag. -svilpos; refl.
1.Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
PiemēriImants pārsteigumā iesvilpjas. «Vai tad zeme ir apaļa?»
1.1.Par putniem.
PiemēriOzolā iesvilpās strazds, un zvirbuļi čiepstēdami lēkāja ap peļķēm.
1.2.Par ierīcēm.
PiemēriIesvilpjas mašīna.
1.3.Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
Piemēri..koku zaros brīžiem iesvilpjas vējš..
Avoti: 3. sējums