iesvilpties
iesvilpties -svilpjos, -svilpies, -svilpjas, pag. -svilpos; refl.
1.Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
PiemēriImants pārsteigumā iesvilpjas. «Vai tad zeme ir apaļa?»
- Imants pārsteigumā iesvilpjas. «Vai tad zeme ir apaļa?»
- «Mārcis!»... Maruta iesvilpās caur zobiem kā puika.
1.1.Par putniem.
PiemēriOzolā iesvilpās strazds, un zvirbuļi čiepstēdami lēkāja ap peļķēm.
- Ozolā iesvilpās strazds, un zvirbuļi čiepstēdami lēkāja ap peļķēm.
- Tikai kad zarā ielaidās sīks, dzeltenzaļgans putniņš, iesvilpās un aizspurdza projām, Alvils pamanīja bērzu..
1.2.Par ierīcēm.
PiemēriIesvilpjas mašīna.
- Iesvilpjas mašīna.
- Uz perona iesvilpās lokomotīve, dunēja sliedes.
- Velkonis iesvilpās, un viņi visi paskatījās uz to pusi.
1.3.Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā. Par gaisu, kurā kas strauji kustas.
Piemēri..koku zaros brīžiem iesvilpjas vējš..
- ..koku zaros brīžiem iesvilpjas vējš..
- ..pēkšņi kāda mīna atkal iesvilpās un sprāga.
- Spalgi iesvilpās pātaga Augusta rokā. Sāpīgā sitiena satrauktais zirgs pieplaka un pārgāja auļos.
- Drīz vien savādi iesvilpās gaiss, un ierakumu aizmugurē nokrita pirmās mīnas.
Avoti: 3. sējums