Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesvētīt
iesvētīt -svētīju, -svētī, -svētī, arī -svētu, -svēti, -svēta, pag. -svētīju; trans.; rel.
1.Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
PiemēriPavasarī.. esmu iesvētīts un uzņemts lielu cilvēku kārtā..
2.Ordinēt (garīdznieku).
PiemēriIesvētīt bīskapu.
3.Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
PiemēriIesvētīt māju.
Avoti: 3. sējums