iesvelt
iesvelt parasti 3. pers., -sveļ, pag. -svēla.
1.trans. Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
PiemēriKlintas atrunas nelīdz, tās tikai iesveļ [tēvā] vēl lielāku spītību..
2.intrans. Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām). Iesvelties.
PiemēriKrūtīs iesvēla tāds nemiers, ka asinis saskrēja galvā un sāka trūkt elpas.
Avoti: 3. sējums