Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iesvētības
iesvētības -u, s.; tikai dsk.; rel.
Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli. Tai sekojošās svinības, mielasts.
PiemēriSvētdien baznīcā notika iesvētības, daudz jau to iesvētāmo nebija..
  • Svētdien baznīcā notika iesvētības, daudz jau to iesvētāmo nebija..
  • ..viņš [mācītājs] daudzreiz sarūgtināts žēlojās, ka visas iesvētības, laulību un dievgalda ceremonijas pārvērtušās par tukšu formu..
Avoti: 3. sējums