kauns
kauns -a, v.; parasti vsk.
1.Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
PiemēriPārņem kauns.
- Pārņem kauns.
- Kļūst kauns.
- Raudāt aiz kauna.
- Nosarkt aiz kauna.
- Izjust dziļu kaunu.
- Pārdzīvot lielu kaunu.
- Aiz kauna nezināt ko darīt.
- Seja deg kaunā.
- Tā vienmēr iznāks, tad, kad tu melosi, agri vai vēlu tevi pieķers melos, un tad tev būs vēl lielāks kauns, pats briesmīgākais kauns pasaulē..
- Man uzmācās kauns pašai par sevi - kā es varēju tik vienpusīgi redzēt un tūlīt tik nesaudzīgi, tik kategoriski novērtēt dzīvu, velnišķīgi sarežģītu cilvēku..
- Es vakar biju uz tevi ļauns, Ka tu man sāpes dari. Nu pašam man par sevi kauns: Varbūt tev sāpēja arī?
2.Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
PiemēriKauns rādīt asaras.
- Kauns rādīt asaras.
- Kauns lūgt palīdzību.
- Kauns rādīties (kādam) acīs.
- Kauns par netīro apģērbu.
- Abi melni patiešām spīdēja un laistījās, pašos Zīvera ratos tādus nebūtu kauns jūgt iekšā.
- «Es saprotu, tev kauns, ka man ir bērns no cita. Tev ir bail, ka cilvēki varbūt smiesies.»
- «Kāpēc tās sieviņas še [klētī] sēž, un kāpēc papus mūs arī šurp raidīja? Vai ne tā, ka mēs esam nabaga radi un kaunas mūs ielaist lepnajās istabās?»
- Par nevarību man kauns, Un galva tumša un smaga.
- «Vai tev nemaz nav kauna, Ines? Roberts taču ļoti apvainosies. Viņš vienmēr pie mums ir bijis.»
Stabili vārdu savienojumiKā nav kauna? Ne kauna, ne goda. Vai nav kauna?
- Kā nav kauna? — Kā nav neērti, nepatīkami?
- Ne kauna, ne goda — Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- Vai nav kauna? — Vai nav neērti, nepatīkami?
3.Apkaunojums. Arī negods.
PiemēriPiedzīvot kaunu.
- Piedzīvot kaunu.
- Uzskatīt par kaunu.
- Turēt par kaunu.
- Izdzīt ar kaunu.
- Kauna pilna rīcība.
- Uzvarētājiem nebija jābaidās liecinieku. Atriebdami savu sakāvju kaunu un zaudējumu pazemojumus,.. viņi ņirgājās par beidzot uzveikto pretinieku..
- Patiešām, dulnais Jēkabs bij par kaunu visai Hetlingu ciltij. Pastāvīgi viņš pinās ar zemniekiem.
- Maļam smalki mēs, māsiņas, Mātei kaunu nedarām! Māte viesu mielotāja, Māte kauna redzētāja.
- «Izlabo vispirms savus divniekus, citādi tu visu klasi grūd kaunā!» Guntis pazobojās.
- Šajā zemē taču nav muižas bez peramā bluķa un siekstas vietas, baznīcas bez kauna staba.
Stabili vārdu savienojumi(Pa) darīt kaunu. (Pie)naglot pie kauna staba.
- (Pa) darīt kaunu — Apkaunot.
- (Pie)naglot pie kauna staba idioma — Atklāt (kā, kāda) amorālumu.
- Kauna stabs vēst. — Soda vieta baznīcas priekšā, stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto.
- Kauna zīme vēst. — Zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam.
- Likt (arī grūst) kaunā — Apkaunot.
4.Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība. Morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
PiemēriCik vien spēji, tu zagi un rāvi, Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi, Kas vien ir kauns, to tu darīji..
- Cik vien spēji, tu zagi un rāvi, Līdi, spiegoji, bendēji, kāvi, Kas vien ir kauns, to tu darīji..
- Aina: Kauns ir tas, ja sevi taupa, Gods, ja sevi ziedot protu.
- Gods vienmēr.. ir būtiski kopā saistīts ar savu pretmetu - kaunu..
- ..Hilda sāk brēkt arī uz Jūliju: ja šis vienreiz neķeršoties pie siksnas, tad esot kauns un negods, ka šis vispār valkājot bikses, nevis lindrakus..
- Ziemās viņš [mērnieka palīgs] palīdzēja zīmēt mērniecības ruļļus, un tā uz mūžīgiem laikiem rakstos tika nostiprināti tie kauna darbi, ko pastrādāja zemiskas sirdis un nauda.
- ..ja saimnieka būšanā no sievas jālūdz rublis, ko gadatirgus dienā aizbraukt uz Klidziņu, tad tā gan bij kauna lieta.
Stabili vārdu savienojumiKauna darbs. Kauna lieta.
- Kauna darbs — Morāli negatīvi vērtējams darbs, rīcība.
- Kauna lieta — Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
4.1.izsauk. nozīmē Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
PiemēriOrta: Kauns, staltais daugavieti! Slava tev meitas vērt Kā krellītes uz diedziņa, - Ne tik daudz nepieproti, Skuķim dot mīļus vārdus.
- Orta: Kauns, staltais daugavieti! Slava tev meitas vērt Kā krellītes uz diedziņa, - Ne tik daudz nepieproti, Skuķim dot mīļus vārdus.
- «Atliek tikai kādam iepīkstēties - bandītiem nepatiks, ja kāds piedalīsies Vasaras bērēs, - un jūs tūdaļ savās gultās iekšā.. Kauns!»
5.Kautrība.
PiemēriAtmest kaunu.
- Atmest kaunu.
- Par to, ko aiz neziņas kādreiz vai kauna projām dzinām, par to, ko aiz pierastības neatzinām.
Stabili vārdu savienojumi(Sa)metas kauns. Atstāt (arī pamest) kaunā. Kauna dēļ (arī pēc). Kauna traips. Krist kaunā.
- (Sa)metas kauns idioma — Saka, ja pārdzīvo kauna jūtas. Saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
- Atstāt (arī pamest) kaunā — Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- Kauna dēļ (arī pēc) — Morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt).
- Kauna traips — Apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams. Negods.
- Krist kaunā idioma — Izdarīt ko morāles normām neatbilstošu. Tikt apkaunotam.
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē ielīst idioma — Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- Palikt kaunā — Nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām.
- Prast(ies) kaunu — Rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- Smacē kauns idioma — Saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas. Saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
Avoti: 4. sējums