kautrība
kautrība -as, s.; parasti vsk.
1.Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piemēram, atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
PiemēriSievišķīga kautrība.
2.Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta. Arī biklums.
PiemēriLaimīgi satraukts, Lipsts gribēja skriet pāri ielai, tomēr dīvaina nedrošība viņu atturēja. Brīdi pats ar sevi tielējies, Lipsts kautrību pārvarēja.
Avoti: 4. sējums