Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaunpilns
kaunpilns
-ais; s. -a, -ā.
Tāds, kas apkauno. Tāds, kas neatbilst morāles normām.
Piemēri
Kaunpilns darījums.
Piemēri
Kaunpilns darījums.
Kaunpilna izgāšanās.
Likās, viņš gaidīja, ka tiesa noskaidros kādu pārpratumu, pateiks, ka viņš nav vainīgs, un atbrīvos no šī kaunpilnā stāvokļa.
Avoti:
4. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
kaulveidīgs
kaulzivis
kaunēties
kaunīgs
kaunīgums
kauninājums
kaunināt
kaunpilns
kauns
kaunums
kaupa
kauperis
kaupre
kausējums
kausēt
Tēzaurs
kaunpilns
MLVV
kaunpilns
