Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kaunpilns
kaunpilns -ais; s. -a, -ā.
Tāds, kas apkauno. Tāds, kas neatbilst morāles normām.
PiemēriKaunpilns darījums.
Avoti: 4. sējums