kausēt1
kausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
PiemēriKausēt metālu.
- Kausēt metālu.
- Kausēt ledu.
- ..dūmi sitas ap labo vīru bārdām un sejām, kuri zilās un sārtās ugunīs kausē zeltu un sudrabu.
- ..gāžas kausēta tērauda straume. ..Andrejs un Milda nespēj atraut acis no šķidrā, dzirkstošā metāla.
- sal. Ārā atkal sāk plosīties tropu negaiss. Melnie mākoņi vārās nepārtrauktos zibeņos, it kā velns elles katliem kausētu piķi.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
PiemēriVarēja būt savi piecpadsmit grādi zem nulles, taču pašā dienvidū saule jau bija drusku kausējusi sniegu no jumta malas..
- Varēja būt savi piecpadsmit grādi zem nulles, taču pašā dienvidū saule jau bija drusku kausējusi sniegu no jumta malas..
- Aiz loga čabinās pirmais pavasara lietus, kausēdams jau tā izčākstējušo sniegu.
- Zilā gāzes liesma kausē veco ziedi, smirdoņa rauj elpu ciet.
2.parasti divd. forma: kausēts Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
PiemēriKausēt rūdu.
- Kausēt rūdu.
- Ilgu laiku var uzglabāt kausētu sviestu. ..sviestu liek katliņā un karsē, līdz virsū uzpeld putas un izkrīt nogulsnes.
- Kausētos dzīvnieku taukus iegūst no mājdzīvnieku taukaudiem..
- Desas gareniski pārgriež uz pusēm, griezuma vietas pārziež ar sinepēm, uzliek biezas kausētā siera šķēles..
2.1.Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
PiemēriDarināt rotas no kausēta dzintara.
- Darināt rotas no kausēta dzintara.
- Gredzens ar kausētu rubīnu.
Avoti: 4. sējums