Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kauslīgs
kauslīgs -ais; s. -a, -ā
kauslīgi apst.
1.Tāds, kas mēdz kauties1 — par cilvēkiem.
PiemēriMans kaimiņš bijis trakulis. Stalts. Kauslīgs. Plati pleci. Redz skuķus - uguns pakulās! Vai pāri galdam lecis.
1.1.Par dzīvniekiem, parasti putniem.
PiemēriKauslīgs gailis.
Avoti: 4. sējums