izsvilpt
izsvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu; trans.
1.Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību). Svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzsvilpt aktierus.
- Izsvilpt aktierus.
- Izsvilpt izrādi.
- ..Eikerta vērptuves strādnieces izsvilpa inspektoru Rumu, kas mēģināja viņām noturēt sprediķi par to jauko gudrību, ka miers baro un nemiers posta..
- Viņš.. pūlējās neklausīties, bet tomēr dzirdēja.. par kaimiņu skolotāju, ko skolnieki izsvilpuši no klases laukā..
2.pareti Izsvilpāt (1).
PiemēriIzsvilpt dziesmas melodiju.
- Izsvilpt dziesmas melodiju.
Avoti: 3. sējums