Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sapļāpāt
sapļāpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Pļāpājot daudz pateikt, izpaust.
Piemēri«Ivo,» mazliet nosarkusi, viņa teica. «To, ko es te sapļāpāju, nesaki gan nevienam, ja? Vienkārši gribējās ar kādu parunāties.»
Avoti: 7-1. sējums