satumst
satumst -tumstu, -tumsti, -tumst, pag. -tumsu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
PiemēriIstabā jau pavisam satumsis, ienācējas seju nevar saskatīt..
1.1.Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu).
PiemēriRudens nakts satumsusi melnin melna, kad beidz dūdot mašīna un kalpu sievas sāk posties uz mājām.
2.parasti 3. pers. Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriVakara krēsla kļuva dziļāka. Viņš stāvēja pie satumsušā loga, un līdz ar krēslu istabā ienāca liela vientulība.
2.1.Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriKāpēc lai es žēlotu četras trunošas guļbaļķu sienas un satumsušu skaidu jumtu ar krēslaino paspārni..
3.Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam.
PiemēriJa mājas sieviete ir satumsusi, tad nepūlies lielu un spožu uguni degt, tāpat istabā nepietiks gaismas.
3.1.Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
PiemēriElza veras viņam pretim ar satumsušu skatienu.
4.Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli). Zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
PiemēriJa es tevi mīlējusi būtu, Neļautu, ka satumst tavas jūtas..
4.1.Izbeigties (par mūžu, dzīvi).
PiemēriŠais laukos reiz satumsīs mana dzīve..
Stabili vārdu savienojumiAcis (arī acu gaisma) satumst. Acīs satumst.
Avoti: 7-1. sējums