Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satupt
satupt parasti dsk., -tupstam, -tupstat, -tupst, pag. -tupām; intrans.
1.Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
Piemēri..zēni satupuši ap vardulēnu, un katrs cenšas piedurt tam pirkstu..
1.1.Uzmesties (kur) — parasti par vairākiem, daudziem putniem.
PiemēriUz žoga dzeloņstieplēm satupuši zvirbuļi.
Avoti: 7-1. sējums