Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
satupt
satupt parasti dsk., -tupstam, -tupstat, -tupst, pag. -tupām; intrans.
1.Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem. Arī sasēsties. Satupties.
Piemēri..zēni satupuši ap vardulēnu, un katrs cenšas piedurt tam pirkstu..
  • ..zēni satupuši ap vardulēnu, un katrs cenšas piedurt tam pirkstu..
  • Jāņogkrūmos satupušas, ogas kurvjos vāc Dāboliene un Jūlīte..
  • ..pievārtēs satupuši, plušķaini un ziņkārīgi suņi aprēja garāmgājējus..
  • pārn. Glītākās baraviciņas paslēpušās zem sūnām. Ir gan gudrinieces! Satupušas visas bariņā un apsegušas brūnās galviņas ar zaļu villaini.
1.1.Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
PiemēriUz žoga dzeloņstieplēm satupuši zvirbuļi.
  • Uz žoga dzeloņstieplēm satupuši zvirbuļi.
  • Sarkano jumtu korēs Baloži satupuši.
Avoti: 7-1. sējums