saturēties
saturēties -turos, -turies, -turas, pag. -turējos; refl.
1.Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
Piemēri«Saturies, gan jau viss būs labi,» dzirnavnieks šķiroties mēģināja uzpurināt Artūru.
2.Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
PiemēriMāte vairs nevarēja ilgāk saturēties, tā iesāka gauži raudāt.
3.sar. Saēsties.
PiemēriBlunts atgāzās krēslā un glaudīja vēderu: «Nudie, nu gan esmu saturējies: varējāt šoreiz atsvabināt no saldā?»
Avoti: 7-1. sējums