saturīgums
saturīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → saturīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..nevaram nepriecāties gan par pašu spēcīgi izvirzīto [lugas] pamatdomu, gan vispār par neparasto domu možumu lugā, saturīgumu ainās, skatos un dialogos.
Avoti: 7-1. sējums