Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saturīgs
saturīgs -ais; s. -a, -ā
saturīgi apst.
1.Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs. Domām, atziņām bagāts.
PiemēriSaturīgs stāsts.
1.1.Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi).
PiemēriSaturīga dzīve.
2.pareti Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
Piemēri..augšanai [zemeņābele] prasa saturīgākas mālainas augsnes.
Avoti: 7-1. sējums