saturēt
saturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju; trans.
1.Turot (ko), panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
PiemēriSaturēt pirkstos adatu.
Stabili vārdu savienojumiSaturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās.
1.1.Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties. Turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
PiemēriVecais Cubuks laikam gribēja lēkt ūdenī, jo dēls ar to cīnījās un saturēja viņu ciet.
1.2.Būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
PiemēriViņa pārgriež stiepli, kas satur aplī sasaiņotus skaliņus..
1.3.Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piemēram, apģērbs, tā daļās) atrodas vēlamajā stāvoklī.
PiemēriSmalka.. roka uz krūtīm kopā satur plānā mētelīša malas - ass pretvējš rauga mēteli atraut vaļā..
1.4.parasti savienojumā ar «kopā». Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
Piemēri..brieži bieži izklīst, un ganiem ļoti jāpūlas, lai saturētu ganāmpulkus kopā.
2.Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
Piemēri«Naudu nopelnīt, to var katrs muļķis, bet naudu saturēt, tā ir skola...»
2.1.Neļaut izdalīties, izplūst no organisma.
PiemēriJa lopam ir piens, kur lai viņš to liek? Saturēt nevar, iztek zemē. Sametas visādas tesmeņa kaites...
2.2.Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
Piemēri..meitas.., plaukstu mutei priekšā aizlikušas, centās saturēt spējus smieklus.
3.parasti 3. pers. Ietvert sevī, savā sastāvā.
Piemēri..Lielkalns pārlaida ar roku pār grāmatām, kas saturēja tā trīsdesmit piecus gadus ilgo zinātnieka darbu.
3.1.Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) — piemēram, par ķīmisku savienojumu.
PiemēriOglekli saturoši savienojumi.
Avoti: 7-1. sējums