satuvināt
satuvināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
PiemēriSatuvināt rokas.
1.1.divd. formā: satuvināts Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu daļām).
PiemēriSatuvinātas spuras.
1.2.pārn. Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
PiemēriSatuvinot vēstures mantojumu un bībeles mitoloģiju, Tomass Manns iezīmē romāna struktūrā divus elementus..
2.Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
PiemēriTālajās pļavās pavadītās neparastās dienas un naktis Jēkabu Ernestu un Augustu satuvināja vēl ciešāk.
Avoti: 7-1. sējums