Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saturīgs
saturīgs -ais; s. -a, -ā
saturīgi apst.
1.Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs. Domām, atziņām bagāts.
PiemēriSaturīgs stāsts.
  • Saturīgs stāsts.
  • Saturīga grāmata.
  • Saturīga lekcija.
  • Saturīga nodarbība.
  • ..tika.. atzīmēta nepieciešamība padziļināt teātra kritiku un panākt, lai recenzijas kļūtu saturīgākas.
  • Jau sākot ar diplomdarbiem, lielākā daļa Purvīša audzēkņu apliecina sevi kā gleznotājus ar tieksmi uz nopietnu, saturīgu mākslu.
  • Tuvākie draugi.. pārsteigti priecājās par to, ka šis klusais tūļīgais strādnieks tomēr prata uzstāties sapulcē un pietiekami droši un saturīgi runāt.
1.1.Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi).
PiemēriSaturīga dzīve.
  • Saturīga dzīve.
  • Saturīgi pavadīt brīvo laiku.
  • Rūpju daudz, bet tās padara bagātākas un saturīgākas dienas.
  • ..sirmie deniņi netraucē dzīvi pārvērtēt un sākt to no jauna - saturīgāk nekā līdz šim.
2.pareti Tāds, kara sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās. Noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
Piemēri..augšanai [zemeņābele] prasa saturīgākas mālainas augsnes.
  • ..augšanai [zemeņābele] prasa saturīgākas mālainas augsnes.
  • Šī masa ir cietāka, saturīgāka nekā sviests.
  • pārn. Mare vēl bija izskatīga un saturīga sieva. Četrdesmit sešus viņai gandrīz nevarēja dot.
Avoti: 7-1. sējums