pieglaudīgs

pieglaudīgs -ais; s. -a, -ā

pieglaudīgi apst.

1.Tāds, kas izpauž mīļumu, sirsnīgumu un mēdz pieglausties.

PiemēriVai gan Pēteris Stučka nepazīst savu seno draugu? Bezgala ātri aizskaramu un reizē gluži sievišķīgi pieglaudīgu, bezgala uzticīgu.

Vai gan Pēteris Stučka nepazīst savu seno draugu? Bezgala ātri aizskaramu un reizē gluži sievišķīgi pieglaudīgu, bezgala uzticīgu.
Klāva nopūšas, un viņas acis pieglauž Ulda izspūrušos, ar sienu piebirušos matus. Nekad viņai nav gribējies būt tik maigai un pieglaudīgai...

1.1.Tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums.

PiemēriPieglaudīga balss.

1.2.Tāds, kas mēdz pieglausties (par dzīvniekiem).

PiemēriSlimības pirmās stadijas laikā suņiem novēro izturēšanās maiņu: tie kļūst ļoti pieglaudīgi, laiski..

Slimības pirmās stadijas laikā suņiem novēro izturēšanās maiņu: tie kļūst ļoti pieglaudīgi, laiski..

2.Tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu).

Piemēri..Līvija valkāja tikai tumšpelēkas vai melnas drēbes, pieglaudīgas un gludi šūtas..

..Līvija valkāja tikai tumšpelēkas vai melnas drēbes, pieglaudīgas un gludi šūtas..
Kur iešu, palikšu - un kam es došu šo pieglaudīgas drānas kreklu košo?
..saru daļa, ja tā [ota] pareizi gatavota, - elastīga un pieglaudīga.

Avoti: 6-2. sējums