pieglaimīgs
pieglaimīgs -ais; s. -a, -ā
pieglaimīgi apst.
1.Tāds, kas glaimo. Tāds, kas cenšas iztapt.
PiemēriPieglaimīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGundegai nezin kādēļ nekas nepatika viņā [vīrietī]. Ne apaļā, patiesību sakot, tīri paglītā seja, ne platais, pieglaimīgais smaids..
Avoti: 6-2. sējums