Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieglaimība
pieglaimība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pieglaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAndrejs Dripe prot runāt ar viņiem [pusaudžiem] kā vīrs ar vīru.. un arī bez liekulīgas pieglaimības.
Avoti: 6-2. sējums