pieglaudīgs
pieglaudīgs -ais; s. -a, -ā
pieglaudīgi apst.
1.Tāds, kas izpauž mīļumu, sirsnīgumu un mēdz pieglausties.
PiemēriVai gan Pēteris Stučka nepazīst savu seno draugu? Bezgala ātri aizskaramu un reizē gluži sievišķīgi pieglaudīgu, bezgala uzticīgu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas mīļums, sirsnīgums.
PiemēriPieglaudīga balss.
1.2.Tāds, kas mēdz pieglausties (par dzīvniekiem).
PiemēriSlimības pirmās stadijas laikā suņiem novēro izturēšanās maiņu: tie kļūst ļoti pieglaudīgi, laiski..
2.Tāds, kas, viegli piekļaujoties, pieskaroties, izraisa patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
Piemēri..Līvija valkāja tikai tumšpelēkas vai melnas drēbes, pieglaudīgas un gludi šūtas..
Avoti: 6-2. sējums