pieglaust

pieglaust -glaužu, -glaud, -glauž, pag. -glaudu; trans.

1.Glaužot pielīdzināt (parasti matus).

PiemēriLakatiņš atslīdējis pakausī, atsedzot tumšos, pieglaustos matus.

Lakatiņš atslīdējis pakausī, atsedzot tumšos, pieglaustos matus.
Kreisā roka centās pieglaust gaišo matu cekulu, kas neparko neklausīja un slīdēja uz pieres.
Nemierīgi [meitenes] pirksti cilā un pieglauž kuplo svārciņu krokas, nevar vien sakārtot tās.

2.Viegli, maigi piekļaut (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).

PiemēriLiene pieglauda savu galvu pie brāļa pleca..

Liene pieglauda savu galvu pie brāļa pleca..
..viņš atkal neatrada īstos vārdus, tikai pieglauda vaigu viņas plaukstai.
Annele.. skrēja, skrēja, iekrita atmatas zālē kā mātes klēpī. Pieglauda vaigu zemei.
pārn. ..narcises maigi pieglaudušas smalkās ziedlapas mitrajai zemei.
pārn. Tik dzērvenes liesmos uz vientuļiem ciņiem. Un gribas man sirdi pieglaust pie viņiem...

2.1.Piekļaut (parasti ausis) – par dzīvniekiem.

PiemēriCitrons [suns] pieglauž ausis, iegrūž tai [meitenei] saujā purnu.

3.Viegli, maigi piekļaut (kādu, ko) sev klāt.

Piemēri..viņš mani tik cieši pieglauda sev klāt, ka es sajutu [dejojot] viņa spēcīgos sirds pukstienus.

..viņš mani tik cieši pieglauda sev klāt, ka es sajutu [dejojot] viņa spēcīgos sirds pukstienus.
Viņa pacilāja un pieglauda vaigam zaļus, ar baltiem auseklīšiem izrakstītus cimdus..

Avoti: 6-2. sējums