pieglausties
pieglausties -glaužos, -glaudies, -glaužas, pag. -glaudos; refl.
1.Viegli, maigi piekļauties.
Piemēri«Tēti, kaut tu zinātu, kā esmu ar sevi cīnījusies,» Mirdza pieglaudās tēvam. «Bet ir tik grūti piespiest sevi būt tādai, kādai gribētos būt.»
- «Tēti, kaut tu zinātu, kā esmu ar sevi cīnījusies,» Mirdza pieglaudās tēvam. «Bet ir tik grūti piespiest sevi būt tādai, kādai gribētos būt.»
- Aiz pieraduma vēl varbūt Tu miegot pieglaudīsies ciešāk.
- ..roka meklē roku, plecs pieglaužas plecam, un abi [jaunieši] jūt, ka pat runāt nevajag..
- pārn. Noliecas vakars un ieguļas priedēs, pieglaudies logam jau mijkrēšļa vaigs.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriEs apsēdos uz akmens kāpnēm, pienāca pelēks kaķis un pieglaudās pie kājām.
- Es apsēdos uz akmens kāpnēm, pienāca pelēks kaķis un pieglaudās pie kājām.
2.parasti 3. pers. Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
PiemēriBaltais zīds maigi pieglaužas kaklam..
- Baltais zīds maigi pieglaužas kaklam..
Avoti: 6-2. sējums