Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pieglumēt
pieglumēt parasti 3. pers., -glumē, pag. -glumēja (retāk -gluma, 1. konj.); intrans.
Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
PiemēriBrūni zaļganā krāsā, kā pieglumējušais Daugavas ūdens.
Avoti: 6-2. sējums