piegāze
piegāze -es, dsk. ģen. -žu, s.
Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam).
PiemēriAugusts.. bija sācis kāpt viņiem līdz pa stāvo piegāzi, un viņam reizes trīs bija nācies atpūsties, līdz nokļuva kalna galā.
- Augusts.. bija sācis kāpt viņiem līdz pa stāvo piegāzi, un viņam reizes trīs bija nācies atpūsties, līdz nokļuva kalna galā.
- ..[kokaudzētavām] jāizraugās vai nu pilnīgi līdzena virsma, vai arī nelielas.. piegāzes.
- Pret Lejassmeltēniem Andrs nenocietās neparādījis to balto un sarkano puķu plankumu, kas krēslā vēl labi saskatāms pret krasta piegāzi.
Avoti: 6-2. sējums