Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piegāze
piegāze -es, dsk. ģen. -žu, s.
Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam).
PiemēriAugusts.. bija sācis kāpt viņiem līdz pa stāvo piegāzi, un viņam reizes trīs bija nācies atpūsties, līdz nokļuva kalna galā.
Avoti: 6-2. sējums