piegānīt
piegānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
Piemēri..lopi.. piegānīja visas malas.
- ..lopi.. piegānīja visas malas.
- «No kura gala tad nu sāksim?» noprasīja Pakalns, nostājies durvīs un ar skatu novērtēdams piegānītās telpas.
- pārn. «Bet saki man,» viņš iebaksta Harijam krūtīs, «kāpēc nesoda tos, kas piegāna otra cilvēka dvēseli?»
Avoti: 6-2. sējums