piegalēt
piegalēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; ņovec.
1.Ļoti nomocīt.
Piemēri..skrienu - kamēr pakritu un palieku bez samaņas guļam... ilgi ilgi, piegalēts no nežēlīgām bailēm, bailēm no trakā suņa - no sevis paša - no sava paša iedomām..
2.Nonāvēt.
PiemēriAbi karavīri sēdēja izpostītu māju pagalmā, un viņiem nebija prieka nedz par rāmo klusumu, kādā šai rītā iegrimusi pasaule, nedz cilvēkiem, kas gulēja piegalēti, nevarēdami vairs kaitēt nedz sev, nedz citiem.
Avoti: 6-2. sējums