piefrontes
piefrontes ģen., nelok.
Tāds, kas atrodas, noris netālu no frontes (tās aizmugurē).
PiemēriTajās vētrainajās un trauksmainajās dienās Rīga bija piefrontes pilsēta.
- Tajās vētrainajās un trauksmainajās dienās Rīga bija piefrontes pilsēta.
- Padomju karaspēkam ienākot, viņš kādu laiku piefrontes joslā strādāja par pajūdznieku pie ievainoto transporta.
- ..ceļā uz piefrontes hospitāli vilciena sastāvam uzlidojuši vācu bumbvedēji..
- Piefrontes vakars Bāraiņos-Aizvējā gunskuru liesmas, Kareivji steigā biksta tos, Mielastu cepot uz iesma.
- pārn. Pamestajā un izposītajā ciemā bija jūtama piefrontes tukšuma un vientulības elpa.
Avoti: 6-2. sējums