vagot
vagot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
PiemēriVagot bietes.
1.1.intrans.
PiemēriPļaujas laiks klāt, bet kartupeļi vēl nebija ecēti, kaut gan kaimiņi jau vagoja.
1.2.Art, veidojot vagas (1).
PiemēriVagot tīrumu.
1.3.pārn. Zvejot. Kuģot.
PiemēriKuteris pilnā gaitā vagoja līgojošo plašumu. Vārda pilnā nozīmē vagoja, tikai pēc dažiem desmit metriem balti sakultā vaga aizkrita ciet.
2.Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.).
PiemēriVagot laukus ar maziem grāvjiem.
2.1.Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
Piemēri..lielo telšu taisnstūri melnēja baltajā laukā, ko vagoja dubļu grāvjos pārvērtušies ceļi.
3.Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
3.1.Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem).
PiemēriVīra un sievas vēju appūstās sejas vagoja sviedru straumes.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
PiemēriViņa mums varēja būt vecmāmiņa. Sirmi mati un grumbu vagots vaigs.
Avoti: 8. sējums