vagoniņš
vagoniņš -a, v.
1.Dem. → vagons.
2.Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piemēram, lauku darbu strādniekiem, celtniekiem).
PiemēriZivju nārstu laikā 12 vīri.. labprātīgi vismaz uz diviem mēnešiem - jūliju, augustu - atstājuši mājas, sievas un mīt teltīs, celtnieku vagoniņos.
- Zivju nārstu laikā 12 vīri.. labprātīgi vismaz uz diviem mēnešiem - jūliju, augustu - atstājuši mājas, sievas un mīt teltīs, celtnieku vagoniņos.
- Jau ilgu laiku tirdzniecības vagoniņos pilnā sparā ritēja īpatnēja naktsdzīve.
Avoti: 8. sējums