Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vagotājs
vagotājs -a, v.
vagotāja -as, s.
1.Darītājs → vagot.
2.v. Iekārta, ierīce rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
PiemēriDaudzrindu vagotājs.
Avoti: 8. sējums