troksnis
troksnis -šņa, v.
1.fiz. Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
PiemēriTrokšņa stiprums.
2.Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
PiemēriLiels troksnis.
Stabili vārdu savienojumiSirds trokšņi.
3.Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml. Arī tracis, skandāls.
PiemēriReiz viņš ar lielu troksni pieprasīja, lai pārsver atnesto karbonādi.
3.1.Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
PiemēriTajā laikā [30. gados] Iekšrīgā noplēsa vecas mājas, tas radīja sabiedrībā diezgan daudz trokšņa.
4.tehn. Strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs).
PiemēriRadiosakaru nozarē trokšņi ierobežo maksimālo sakaru attālumu, jo tie nomāc derīgo signālu, kas pienāk no tāla vai mazjaudīga raidītājā.
Avoti: 7-2. sējums