trokšņot
trokšņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
Piemēri..klase mācāmstundās stipri trokšņoja. Nez kas viņus bija satraucis - nemācījās, grozījās, sačukstējās, daži pat balsī sarunājās.
1.1.Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
Piemēri..ap bišu tropiem dūca bites, un lielajā ozolā mājas sānos trokšņoja putni.
1.2.Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
PiemēriBet tā atkal ir Daugava, kas tur ārā trokšņo, pat nakts melnumā nepazīdama atpūtas.
1.3.pārn. Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
PiemēriTagad par to [eksperimentu] sāka trokšņot visa pasaules prese.
2.tehn. Radīt troksni (4).
PiemēriPriekšpastiprinātāju ieejas pakāpēs, protams, cenšas izvēlēties elementus, kuri trokšņo maz.
Avoti: 7-2. sējums