Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trokšņainība
trokšņainība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → trokšņains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Trokšņainums (1).
PiemēriStārķi kā indikatoru, kas nosaka trokšņainības pakāpi pilsētā, vajadzētu piejaucēt katrā pilsētas parkā. Līdzko trokšņainība kļūst par lielu, stārķis vairs nedzīvo un aizlaižas.
2.tehn. Vispārināta īpašība → trokšņains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Trokšņainums (2).
PiemēriRadioreleja trokšņainība.
Avoti: 7-2. sējums