Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trokšņains
trokšņains -ais; s. -a, -ā
trokšņaini apst.
1.Tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
PiemēriTrokšņains bērnu bars.
1.1.Tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
Piemēri..putnu skaļās balsis steidz modināt pilsētas iedzīvotājus. Liekas, ka visi koki, visi krūmi piebiruši ar pašiem trokšņainākajiem putniem.
1.2.Tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriTrokšņains motors.
1.3.Tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi).
PiemēriTrokšņaina uzvešanās.
1.4.Tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi). Tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu).
PiemēriTrokšņaina iela.
1.5.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «kļūt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
PiemēriMaršala Leklēra iela ir tirdzniecības maģistrāle. Cik bagātnieku rajoni ir klusi un vientulīgi, tik te ir trokšņaini.
1.6.Tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku).
PiemēriMūzika bij laba, t. i., viņa turēja rakstu un bija trokšņaina..
2.tehn. Tāds, kas rada troksni (4). Tāds, kurā ir troksnis.
PiemēriTrokšņains radio pārraides trakts.
Avoti: 7-2. sējums