Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
trokšņainums
trokšņainums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → trokšņains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Trokšņainība (1).
PiemēriBērnu trokšņainums.
2.tehn. Vispārināta īpašība → trokšņains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Trokšņainība (2).
Avoti: 7-2. sējums