Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apglaust
apglaust -glaužu, -glaud, -glauž, pag. -glaudu; trans.
1.Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
Piemēri..[Annelei] bij jāskatās no galvas līdz kājām, kāda tā Laukmaliete: gara, kalsnēja,.. taisni atšķirtu celiņu, gar ausīm apglaustiem, tumšiem matiem.
  • ..[Annelei] bij jāskatās no galvas līdz kājām, kāda tā Laukmaliete: gara, kalsnēja,.. taisni atšķirtu celiņu, gar ausīm apglaustiem, tumšiem matiem.
2.Glaužot apmījot.
PiemēriTad saule gāja un sildīja, Ikvienu mīļi apglauda, Un visas sirdis tai atvērās, Tās draudzībā silti iedegās.
  • pārn. Tad saule gāja un sildīja, Ikvienu mīļi apglauda, Un visas sirdis tai atvērās, Tās draudzībā silti iedegās.
  • pārn. Tā kā Gauju rakuši latvieši un igauņi, tad ar ūdeņiem tā apglaužot abu zemju krastus.
3.parasti 3. pers. Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
PiemēriZīda zeķes apglauž kājas..
  • Zīda zeķes apglauž kājas..
Avoti: 1. sējums