izraust
izraust -raušu, -raus, -rauš, pag. -raušu; trans.
1.Raušot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriCiemiņš izrausa no ugunskura ogli un, pie tās noliecies, aizsmēķēja.
- Ciemiņš izrausa no ugunskura ogli un, pie tās noliecies, aizsmēķēja.
- Ceļa sarkanie putekļi neganti karsti. Mums tā viens šķiet, ka soļojam pa tikko no degošas krāsns izraustiem pelniem.
- Neveikli viņš ar plaukstas plakano pusi izrausa slapjumu no acu kaktiņiem un nokāsējās.
1.1.Raušot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: 3. sējums