klaigas
klaigas -u, vsk. klaiga, -as, s.
1.Vairākkārtēji kliedzieni. Vairākkārtēji saucieni. Vairākkārtēja sasaukšanās.
PiemēriJauniešu klaigas.
- Jauniešu klaigas.
- Bērni jau bija uzskrējuši kalnā. Skanēja smiekli, klaigas, spiedzieni..
- ..gani vāc kopā aitas. Dzidrajā kalnu gaisā viņu klaigas iegūst īpaši neatkārtojamu skanīgumu.
- Skan caur tumsu mednieku klaiga.
1.1.Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
PiemēriPie mājas durvīm jau atskanēja klaigas. «Tur viņi ir, tur ir!» kāds sauca.
- Pie mājas durvīm jau atskanēja klaigas. «Tur viņi ir, tur ir!» kāds sauca.
1.2.pārn.; iron. Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
PiemēriKlaigas par buržuāziskajām brīvībām patiesībā maskē visīstākos ierobežojumus tautas masām, tautas vairākumam.
- Klaigas par buržuāziskajām brīvībām patiesībā maskē visīstākos ierobežojumus tautas masām, tautas vairākumam.
2.Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
PiemēriGājputnu bari, zosu un dzērvju vienmuļās klaigas darīja prātus skumīgus.
- Gājputnu bari, zosu un dzērvju vienmuļās klaigas darīja prātus skumīgus.
- Tikai simtiem kaiju lido virs ūdeņiem, un vienā laidā skan to klaigas.
- Laukirbes ļoti ātri skrien. No zemes paceļas ar troksni un skaļām klaigām..
Avoti: 4. sējums