klaigas
klaigas -u, vsk. klaiga, -as, s.
1.Vairākkārtēji kliedzieni. Vairākkārtēji saucieni. Vairākkārtēja sasaukšanās.
PiemēriJauniešu klaigas.
1.1.Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
PiemēriPie mājas durvīm jau atskanēja klaigas. «Tur viņi ir, tur ir!» kāds sauca.
1.2.pārn.; iron. Vairākkārt un uzmācīgi pausti uzskati.
PiemēriKlaigas par buržuāziskajām brīvībām patiesībā maskē visīstākos ierobežojumus tautas masām, tautas vairākumam.
2.Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
PiemēriGājputnu bari, zosu un dzērvju vienmuļās klaigas darīja prātus skumīgus.
Avoti: 4. sējums